Kā skrejritenis kļuva par mileniāļu populārāko ekstrēmo sporta veidu?

Pēdējos gados skeitparkos un uz ielām parādījušies arvien vairāk skūteri jeb skrejriteņi. Šķiet, ka tradicionāli tur redzamajiem BMX braucējiem un skeitbordistiem nu jādala sava teritorija ar jaunpienācējiem. Turklāt internets ir pārpildīts ar dažādiem video un foto saistībā ar šo sporta veidu. Patiesībā tieši tiešsaistē pēdējos gados dažādi skrejriteņu triku meistari un sportisti ir piedzīvojuši izteiktu popularitāti un nozares uzplaukumu. Un ne velti, jo skūteri ir tik populāri tieši mileniāļu vidū. Pieaugot šīs paaudzes (sākot no 1980. gadu sākumā dzimušie) īpatsvaram mainās arī pasaule. Tā ir paaudze, kura uzaugusi tehnoloģiju pārmaiņu laikmetā un dzīvojusi mēdiju piesātinātā, digitālā vidē, tāpēc ir savstarpēji vienoti, jo ar tehnoloģijām ir sasaistīti praktiski no dzimšanas. Nekad vēl pirms tam nevienas paaudzes ikdienas dzīve nav bijusi tik ļoti atkarīga no tehnoloģijām. Skrejriteņbraukšana, kā ekstrēmais sports ir pirmais sporta veids, kas attīstījies, izmantojot tieši internetu, tāpēc tikai dažu gadu laikā šī joma piedzīvojusi uzplaukumu un kļuvusi par atsevišķu nozari.

Skeitborda saknes meklējamas pagājušā gadsimta 60. gados sērfošanas kultūrā, taču skrejritenis vairāk tika uzskatīts par bērnu rotaļlietu. Tas sāka mainīties, kad 2000. gadā kompānija “Razor” izlaida jaunu skrejriteņa “Pro” modeli. Uzņēmuma dibinātājam piederēja rotaļlietu uzņēmums, taču redzot skrejriteņu popularitāti Japānā, radās ideja tos padarīt daudz vilinošākus arī citām vecuma grupām. Drīz vien “Razor” saprata, ka skūteri varētu kļūt par jaunu ekstrēmo sporta veidu, un sāka ieguldīt līdzekļus kopienas veidošanā. 2001. gadā kompānija piedāvāja 1000 ASV dolāru lielu balvu pirmajam, kas spēs apmest atmugurisko salto un veiksmīgi piezemēties. Bija dzimis jauns ekstrēmais sporta veids.

Mūsdienu braucēji galvenokārt iedvesmu meklē YouTube, Facebook un Instagram platformās. Skrejriteņu triku meistariem ir miljoniem abonamentu un sekotāju, taču jāsaka, ka ārpus sociālajiem medijiem šī popularitāte atstāj mazāku iespaidu. Gandrīz viss notiek sociālajos medijos.

Līdzīgi kā skeiteri, arī skūteristi tēlam sāk pievērst arvien lielāku uzmanību. Tas vairs nav tikai izklaides veids, tas ir stils. Divdesmit gadus pēc “Razor” ieviestajām pārmaiņām, skrejriteņu fani ir izveidojuši sava veida subkultūru. Nozīme ir ne tikai skrejritenim, tā vizuālajam izskatam un tehniskajam izpildījumam, bet arī paša braucēja vizuālajam tēlam. Amerikā jau sarosījušies apģērbu ražotāji, kas piedāvā īpašas apģērbu līnijas tieši skrejriteņu braucējiem. Tomēr šī subkultūra vēl ir pavisam jauna, salīdzinot ar citām, un tai ir potenciāls attīstīties. Tāpēc mileniāļi šo sporta veidu noteikti turpinās attīstīt un mainīt. Internetā pieejamajiem video ir liela nozīme. Tā ir iespēja parādīt pasaulei jaunus trikus, parādīt uz ko skūteris ir spējīgs un mācīties vienam no otra. Arvien pieaug un attīstās skrejriteņu triki un to leksika. Skūteris ir hibrīds. Tam ir stūre līdzīgi kā BMX velosipēdiem un dēlis, kas ir tuvāks skrituļdēlim, tāpēc arvien lielāka jaunās paaudzes daļa ir ieinteresēta tos izmēģināt. Triku klāsts ir milzīgs, jo daudz, kas tiek aizlienēts no abām pasaulēm:  BMX braukšanas un skeitborda. Arī Latvijā arvien parādās dažādas ar skūteriem saistītas sacensības un censoņi tiek iedrošināti apgūt arvien jaunus trikus.

Skūteru klāsts ir milzīgs, taču to veidi ir atšķirīgi. Trikiem paredzētie ir daudz izturīgāki, tiem ir daudzas maināmas detaļas, lai tos varētu vieglāk uzturēt kārtībā. Populāri ir tādi zīmoli kā BlazerPro, Blunt, Fuzion, North un citi.